Jaunā gada svinības vienmēr ir tik pat gaidīti svētki kā Ziemassvētki. Nedēļa starp Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas svētkiem vienmēr ir darba pilna, jo lielākoties cilvēki izvēlas šos svētkus sagaidīt skaļāk un krāšņāk kā Ziemas saulgriežus un Ziemassvētkus. Arī Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas pasaulē ir dažādas, piemēram, pareizticīgie šos svētkus atzīmē kā mūsmājas to darītu Ziemassvētkos – ar jaunā gada pantiņiem, dāvanām, mielastu un kopā būšanu. Jaunā gada pantiņi un dažādi apsveikumi noder arī tiem, kuri šos svētkus sagaida draugu lokā un apmainās ar nelielā dāvaniņām, kas ir diezgan izplatīts paradums daudziem. Jautrība, spēles, uzkodas un atspirdzinājumi, uguņošana – tas viss ir tas, kas raksturo Jaunā gada sagaidīšanu sev tuvu cilvēku lokā(ieskaties šeit – tautasdziesmas par ziemassvētkiem). Dažas valstis Jauno gadu sagaida arī ar karnevālu.
GADA MAĢISKĀKĀ NAKTS VISĀ PASAULĒ – JAUNAIS GADS!
Jauno gadu jāsagaida tā, kā vēlas to pavadīt visas nākošās 365 dienas. Jaunā gada naktij tiek piedēvētas arī maģiskas spējas un daudzi uzskata, ka tas ir visa jaunā sākums un, ka Jaunā gada naktī piepildoties visas vēlēšanās un nakts ir maģiska. Interesanti, ka arī Jaunais gads atsevišķās pasaules valstīs tiek sagaidīts ne tikai ar vienas dienas nobīdi dēļ laika zonām, bet pat ar pāris mēnešu starpību. Kā spilgtāko piemēru var minēt Ķīniešu jauno gadu, kas daudzviet tiek uzskatīts par to vienīgo un īsto jauno gadu, kas tiešām simbolizē visa jaunā sākumu. Tas katru gadu tiek svinēts atšķirīgos datumos un var būt laika periodā no 21.janvāra līdz pat 21.februārim. Šīs jaunā gada svinības notiek mēness kalendāra pirmajā dienā. Antīkajā pasaulē tas, galvenokārt, tika svinēts 1.martā.
LAIMES LIEŠANA JAUNGADA NAKTĪ
Latviešu Jaunā gada svinēšanas tradīcijās ir iegājies, ka to sāk svinēt jau dienu iepriekš – Vecgada vakarā. Tieši laimīga Jaunā gada vēlējumi ir vispopulārākie un cilvēki tos izsaka pat pilnīgiem svešiniekiem. Tas ari ir vispopulārākais jaunā gada novēlējums, ko izsaka visi visā pasaulē teju vienlaicīgi. Vēl Jaunajā gadā latvieši labprāt lej laimītes kausējot alvu. Tas ir zīlēšanas veids, kas pie mums kļuva populārs tieši Padomju laikā, taču tā saknes ir meklējamas Senajā Grieķijā.