Latvijā starp populārākajiem svētkiem ierindojas Ziemassvētki, Jaunā gada sagaidīšana un svinības un Jāņi. Jaunā gada sagaidīšana ir tieši nedēļu pēc Ziemassvētkiem un daudziem šis laiks paiet gatavošanās darbos, jo daudzi izvēlās tos pavadīt jautrās Jaunā gada ballītēs. Atšķirīgu konfesiju pārstāvji Jauno gadu mēdz sagaidīt nedaudz atšķirīgi, piemēram, ar dāvanu dalīšanu kā Ziemassvētkos un tas ir raksturīgi pareizticīgo konfesijas pārstāvjiem. Jaunā gada novēlējumi un dzejolīši, lieliska gaisotne un pasniegtas dāvanas. Tiem, kuri izvēlas Jauno gadu sagaidīt ar draugiem, nereti vakaru pavada brīvā un neformālā gaisotnē ar spēlēm un smieklu šaltīm. Arī karnevāls nav nekāds retums Jaunā gada sagaidīšanas svinību laikā.
GADA MAĢISKĀKĀ NAKTS VISĀ PASAULĒ – JAUNAIS GADS!
Populārākais novēlējums Jaunajā gadā vēstī par laimes pilnu gadu visiem, kas saņem šo vēlējumu. Daudzu tautu ticējumos tieši Jaunā gada naktij tiek piedēvētas dažādas maģiskas un burvestību pilnas īpašības. Jaunā gada sagaidīšanas svētki un arī dažādu novēlējumu izteikšana, atkarībā no tautu tradīcijām var notikt pat a vairāku mēnešu starpību. Kamēr Eiropā Jaunais gads tiek sagaidīts pirmajā janvārī, Austrumu pasaule Jauno gadu sagaida laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim, atkarībā no Mēness kalendāra pirmās dienas. Savukārt Antīkajos laikos, Jaunais gads tika sagaidīts 1.martā.
POPULĀRĀKIE NOVĒLĒJUMI JAUNAJĀ GADĀ
Nakts no 31.decembra uz 1.janvāri ir tā, kurā notiek vislielākās un grandiozākās Jaunā gada sagaidīšanas svinības. Pusnakts iestāšanās laikā tiek izteikti dažādi laba vēlējumi, pasniegtas nelielas dāvaniņas un visādi citādi lieliski pavadīts kopā būšanas laiks. “Laimīgu Jauno gadu!” ir populārākais novēlējums visā pasaulē un ar tā novēlēšanu neskopojas neviens. Vēl pie mums ļoti populāra ir laimīšu liešanas tradīcija un nākotnes zīlēšana. Šāda veida tradīcija aizsākās Senajā Grieķijā, un, pie mums noturējusi savu popularitāti arī pēc Padomju režīma beigām, kad tā bija viena no TOP izklaidēm vecā gada vakarā.